Ilona Brūvere
Rīga-Londona- Rīga
Mūsdienu Britu bibliotēka Londonā atvērta ikvienam, kas interesējas par Britu kultūru, mākslu, mūziku, teātri, kino vai literatūru. Tāpat kā Britu muzejs, Nacionālā Portretu galerija, kas stāsta par valsts vēsturi laikaibedru fotogrāfijās, vai Londonas Teātra muzejs un Zinātnes muzejs, apmeklētājiem ļaujot iepazīties ar Apvienotās karalistes kultūras un zinātnes vēsturi bez maksas. Bez īpaša samaksas pieejama arī pamatekspozīcija Teita Modernās mākslas muzejā.
Britu bibliotēkas pamatekspozīcijā atrodas 140 000 000 glabājamās vienības ar vairākām izstāžu zālēm, lasītavu hallēm un kafejnīcām, lai piekļuvi bibliotēkas materiāliem padarītu lasītājiem ērtāku un efektīvāku. Luks Makkenans (Lycke Mckennan), Britu bibliotēkas Komunikācijas nodaļas kurators, piekrīt sarunai, definējot bibliotēkas jēdzienu kā pasaules izziņas laboratoriju.
Britu bibliotēkas ēka Londonā būvēta 1972., bet tās krātuvei ir vairāk kā 150 gadu. Pirmās bibliotēkas krātuves tika apkopotas visā Lielbritānijā, Britu muzeja pārvaldībā, un to pirmsākums meklējams 18. gadsimta vidū. Šodien Britu bibliotēkas krātuvē atrodas 140 000 000 glabājamās vienības.
Britu bibliotēka piedāvā lasītājiem ne tikai grāmatas.
Kādas zinātniski pētnieciskās nodaļas vai izziņu krātuves bez iespaidīgās grāmatu kolekcijas bibliotekā ir pieejamas apmeklētājiem?
Protams, ka mūsu bibliotekā atrodama ikviena grāmata un ikviena avīze, kas izdota Apvienotajā karalistē, kā arī visas Lielbritānijā reģistrētās interneta mājas lapas. Tās mēs lasītājiem jau piedāvājam informatīvo žurnālu formā. Bet bibliotekā vēl atrodama apjomīga pastmarku un fotogrāfiju kolekcija, kas liecina par britu tradīcijām un britu dzīvesveidu. Bibliotekā dažādos medijos apkopoti materiāli par dzīvi un sabiedrību Apvienotajā karalistē.
Jūs esat arī Filmu nodaļas kurators, vai nodaļas darbs nedublējas ar valsts kino arhīva fukcijām, kādi vizuālie materiāli ir Jūsu pārziņā?
Mūsu kolekcijā nav filmu kino kopiju. Tās ir pieejamas videoformātā un paredzētas zinātniskiem- studiju nolūkiem. Britu bibliotēkas filmu kolekcija ir samērā neliela, tās ir kādas 40 000 vienības videoformātā.
Mani visvairāk interesē tas, kas notiek šodien, tas viss, kas pēc gada, diviem, divdesmit vai divsimts jau būs vēsture, ko šodien mēs varam vēl varam izzināt aktuālajos materiālos.Mēs sadarbojamies ar Britu filmu institūtu, ar BBC. Bet bibliotēkas apmeklētājus šai gadījumā filmas interesē vairāk kā zinātnisku darbu materiāli, studējot kādu konkrētu priekšmetu. Socioloģiju, ķīmiju, fiziku, dabas zinātnes, etnoloģiju… ….
Kino kadra estētiku, dramaturģiju, filozofiju un psiholoģiju, kas skaidro sakarības un seko uztveres intensitātes amplitūdai…..
Tieši tā. Bibliotēkas apmeklētājs nav parasts skatītājs, bet gan cilvēks, kas izjūt nepieciešamību izzināt pasauli , jeb students, kas gatavojas savam bakalaura vai doktora darbam. Mans amata nosaukums ir Vizuālās komunikācijas jeb Filmu nodaļas kurators, sauciet kā vēlaties. Es neesmu tas, kas izvēlas filmas un piedāvā tās publikai, es varu tikai informēt par iespējami saistošu programmu vizuālajā komunikācijā sadarbībā ar Britu filmu institūtu un Britu TV kanāliem Apvienotajā karalistē. Tas nozīmē, ka būtu svarīgi krājumā glabāt un piedāvāt ne tikai ikvienu avīzi, kas jebkad iznākusi Lielbritānijā, bet gan arī visus videosižetus un citus materiālus, kas publiskoti un liecina par aktualitātēm, konkrētiem sociāliem, politiskiem vai kultūras dzives notikumiem un pārraidīti mūsu masu plašsaziņas līdzekļos, radio un televīzijā. Lai ikvienam, kas nodarbojas ar pētniecības darbu savās personīgajās interesēs, gatavojot kādu zinātnisku darbu, vai publikāciju, būtu pieejama visa iespējamā informācijai par konkrēto tēmu. Tātad- ne tikai grāmatām un periodiskajiem izdevumiem un interneta mājas lapām, bet arī televīzijas sižetiem un radio raidījumiem ir vieta mūsu fondos. To es redzu kā sava darba uzdevuma mērķi un ceru, ka pēc gadiem pieciem bibliotēka noteikti varēs ar šo informāciju nodrošināt savus lasītājus kvalitatīvi.
Filmu scenāriju pamatā nereti izmantoti literāri darbi. Vai bibliotēka piedāvā literāro ekranizējumu viedoierakstus un videofilmas?
Filmas, kas veidotas pēc literāriem darbiem atrodas Britu institūta arhīvā. Mēs piedāvājam filmu materiālus, kas palīdz izzināt konkrētus studiju, mācību, vai zinātniskos priekšmetus un literatūras fenomenu. Tātad mūsu pārziņā ir filmu kolekcijas par zinātni, arheoloģiju, vēsturi un literatūras zinātni. Dokumentālas filmas, kas saistītas ar konkrētu izziņas materiālu.
Ne viss, kas šodien tiek filmēts Apvienotajā Karalistē izraisa Britu Filmu institūta interesi…
Un tā ir bibliotēkas niša. Filmas, kas fiksē sabiedrisko domu un to, kā sabiedrība reflektē konkrētus notikumus. Bet Lielbritānijā jūs atradīsit 400-500 tādu filmu kolekciju. Dažas veltītas filmu mākslai, citas socioloģiskiem un politiskiem vai zinātniskiem pētījumiem.
Vai Jūs personīgi interesē mediju un literatūras attīstības simbioze, vizuālās komunikācijas un rakstīto mediju semiotikas analīze?
Šajā gadījumā nav būtiski, vai tas interesē mani personīgi. Mediju komunikācijas kuratora pienākums ir sadarbojoties ar citiem bibliotēkas kuratoriem, nodrošinot vizuālo izziņas materiālus par konkrētām tēmām, kas interesē bibliotēkas apmeklētājus. Bet mēs ar šo ideju atrodamies pašā sākumā, un jebkuras pārmaiņas prasa laiku. Mēs līdz šim esam piedāvājuši grāmatu, manuskriptu, mūzikas un skaņu krātuves, bet bibliotēkai elektroniskajā laikmetā ir jāmainās, lai apkalpotu savu lasītāju atbilstoši viņa intelektuālajām prasībām.
Kādas filmas Jums patīk skatīties, kādi sižeti piesaista Jūsu uzmanību?
Man patīk vēsturiskas dokumentālās lentes, veci kinožurnāli, kurus kādreiz kinoteātros demonstrēja pirms seansa. Un mēmais kino. Meljess. Brāļi Lumjēri ar vilciena pienākšanu. Mani vienmēr ir fascinējusi vēsture, tāla pagātne un aktuālā informācija, tikai mani pirmkārt interesē tas, kā kā šī informācija tiek pasniegta. Kāpēc kamera atrodas tieši šajā un ne citā punktā, kāpēc reportieris vai režisors izvēlas dokumentālā vēstījumā tieši šādu kadra kompozīciju. Kāpēc tiek veidots tieši šāds un ne citāds autora teksts, Kas un kāpēc tiek atstāts aiz kadra. Vai tie ir finanansiāli apsvērumi, laika trūkums, ideoloģija, zināšanas par doto tēmu vai nejauša sakritība, kas liek mums konkrētu dokumentālo materiālu uztvert kā patiesību. Un vēl svarīgāks ir jautājums- vai tā patiešām ir patiesība, kuru mēs atrodam uz sava informatīvā videoekrāna ziņu sižetos un dokumentālās liecībās.
Varētu teikt- mani interesē vēsturiski dokumentālā materiāla semiotika.
Jūs esat studējis semiotiku?
Nē, universitātē studēju literatūru, bet ilgus gadus esmu strādājis Britu filmu institūtā un redzu šo mediju kā perfektu izziņas līdzekli, ko man vienmēr ir paticis analizēt.
Kādu Jūs perspektīvā redzat informatīvā krājuma nākotni Britu bibliotēkā?
Mans uzdevums ir nodibināt kontaktus starp producējošajiem medijiem un bibliotēkas nodaļu kuratoriem, lai bibliotēkas apmeklētāji vizuālo materiālu varētu saņemt ikvienā no viņus interesējošajām jomām. Un jaunās kolekcijas apjoms būs atkarīgs tikai no tā, kādus materiālus pasūtīs kuratori atsevišķos priekšmetos un cik lielus līdzekļus bibliotēka varēs atļauties tam tērēt. Es vēlētos, lai katrs apmeklētājs varētu strādāt ar ekrānu un aifonu, lai apmeklētājam būtu pieejama pēc iespējas visaptverošāka informācija par viņu interesējošo tēmu. Pagaidām mūsu infrastruktūra tam vēl nav gatava, bet domāju, ka pēc gadiem pieciem tas jau būs iespējams.
Lai uzturētu ekspozīcijas, rūpētos par fondiem un strādātu ar lasītājiem, nepieciešams diezgan liels zinātnisko darbinieku un bibliotēkas speciālistu štats, cik zinātnisko un tehnisko darbinieku strādā bibliotēkā?
Šeit strādā tūkstoš cilvēku un vēl tūkstotis strādā fondos. Tātad divi tūkstoši. Puse no tiem atbild par fondu papildināšanu un klasifikāciju, otrs tūkstotis strādā ar apmeklētājiem. Mums ir reģistrēti 150 000 pastāvīgo apmeklētāju, kas nereti pavada bibliotēkā vairākas dienas vai pat mēnešus.
Kas finansiāli nodrošina bibliotēkas darbību, kas britiem un ikvienam tūristam tiek sniedz bezmaksas pakalpojumus?
Britu bibliotēkas finansējums ir 100 000 000 gadā. Tās uzturēšanas un darbības nodrošināšanas izdevumi ir valsts kompetencē. Briti ir raduši to uzskatīt par valsts goda pienākumu, rūpēties par savu pilsoņu izglītību.
Bibliotēkā testa režīmā darbojas 18 digitalizēti ziņu kanāli, tie nodrošinās ziņu kanālu pieejamību bibliotēkas apmeklētājiem papildinot esošos tradicionālās bibliotēkas fondus.
Jūs nākotnes bibliotēku redzat kā pasaules izziņas laboratoriju, kas ir pieejama ikvienam interesentam?
Pasaules izziņas laboratorija – tam es varētu piekrist. Bibliotēkai nākotnē jānodrošina apmeklētāji ar apjomīgāku informatīvo materiālu un jāsniedz vairāk informācijas par konkrēti apskatāmiem priekšmetiem ne tikai grāmatu formā. Modernas bibliotēkas galvenais uzdevums ir attīstīt sabiedrībā kritisko, analītisko domāšanu, jo bez tās attīstība sabiedrībā nav iespējama. Mēs ik dienu notrulinām savu uztveri klausoties visvisādas muļķības, reklāmas saukļu un uzrunas politisku manipulāciju formā, tādēļ ir jāmācās orientēties šai informācijā. Tam nepieciešamas zināšanas. Demokrātija nav iespējama bez izglītotas un kritiski domājošas sabiedrības, kas spēj orientēties aktuālākajos pasaules un valsts attīstības procesos.